Kas ir regurgitācija un kā tā ir bīstama?
Ja trīs lapiņas, kas veido aortas vārstuļu, neaizsedz izeju no kreisā kambara, asinis plūst atpakaļ. Regurgitācijas procesa mehānisms ir šāds:
Pēc to aizvēršanas starp vārstiem bija sprauga.
- Kambarī spiediens ir krities (tas ir tukšs), sistoliskās kontrakcijas rezultātā izmestās asinis atrodas aortā.
- Asinīm no galvenā ķermeņa trauka jāiet uz perifēriju. Bet, lai iekļūtu salīdzinoši šaurajās artērijās, viņai jāpārvar to sienu pretestība. Ventrikuls ir daudz platāks par tiem, tāpēc asinīm ir vieglāk atgriezties, izejot starp brīvi aizvērtām aortas vārstuļa lapiņām.
- Daļa asins tilpuma atgriežas (regurgitācija), un daļa pārvietojas pa aortu uz perifērajiem asinsvadiem.
- Sistoles ātrijs nospiež tajā esošo asiņu daudzumu kambarī. Bet pēdējā ir tās asinis, kas atgriezušās no aortas.
- Tā kā kreisais kambaris nav paredzēts liekā šķidruma uzņemšanai, tas sāk stiept (notiek paplašināšanās). Saskaņā ar Frank-Starling likumu, jo vairāk miokards ir izstiepts, jo vairāk tas sarausies. Tas novedīs pie pakāpeniska muskuļu šķiedru biezuma palielināšanās.
- Rodas kreisā kambara miokarda kompensējošā hipertrofija.
- Jo vairāk viņš spiež asinis, jo vairāk tās atgriežas no aortas diastoles laikā (no 5 līdz 50%).
- Miokarda pārmērīga izstiepšana izraisa ievērojamu sirds muskuļa paplašināšanos un deģeneratīvas izmaiņas.
- Kreisā kambara sūknēšanas funkcija ir ievērojami novājināta. Sirds kļūst nespējīga veikt savu darbu.
Miokarda kompensācijas spējas ir lieliskas. Taču pēc slimības klīniskās izpausmes vidējais dzīves ilgums bez ārstēšanas ir 3-7 gadi.
Kā noteikt asins atgriešanās plūsmu vārstā?
1. pakāpes aortas vārstuļa regurgitācija nav saistīta ar klīniskām izpausmēm, tāpēc slimību agrīnā stadijā ir iespējams atklāt tikai nejauši. Par patoloģijas attīstību liecinās raksturīgi simptomi.
Persona sūdzēsies par:
- sirdsklauves, kas palielinās guļus stāvoklī un ko pavada nepatīkamas emocijas;
- perifēro artēriju pulsācijas sajūta;
sāpes aiz krūšu kaula dedzinoša, savelkoša rakstura;
- koordinācijas zuduma sajūta telpā;
- pulsējošas galvassāpes;
- tieksme uz samaņas zudumu, saskaroties ar spēcīgu stresa faktoru.
Skaidras dekompensācijas gadījumā pievieno šādu tekstu:
- aizdusa;
- sirds astma;
- pietūkums vakarā un pēcpusdienā.
Pārbaudot, jums jāpievērš uzmanība:
- ādas bālums;
- kakla augšējā pusē - guļus stāvoklī redzama miega artēriju pulsācija;
- virspusējo artēriju sienu ritmiska kustība;
- galvas krata līdz pulsa sitieniem;
- acu zīlīšu sašaurināšanās un paplašināšanās atbilstoši pulsa ātrumam.
Raksturīgas ir asinsspiediena izmaiņas. Sistoliskais līmenis tiks palielināts līdz 160-180 mm Hg, un diastoliskais tiks samazināts līdz 50-30 mm Hg.
Ja šādi simptomi tiek sistemātiski noteikti, konsultācija ar kardiologu ir nepieciešama. Viņš pārbaudīs pacientu un noteiks papildu pārbaudes, lai apstiprinātu apgrieztās asinsrites klātbūtni. Instrumentālās metodes aortas regurgitācijas diagnozes pārbaudei:
- elektrokardiogrāfija (R (I)> 10 mm, sirds elektriskās ass novirze pa kreisi, Sokolova-Lionas indekss ir lielāks par 35 mm);
- fonokardiogrāfija (zūdošs augstfrekvences diastoliskais troksnis, klusināts pirmais un otrais tonis);
- radiogrāfija (sirds ēna tiek paplašināta pa kreisi kreisā kambara un aortas arkas dēļ);
- ehokardiogrāfija (kreisā kambara aizmugurējās sienas sabiezējums, tās palielinātas vibrācijas, palielināta starpkambara starpsienas kustību amplitūda);
- doplera ehokardiogrāfija (asins atgriešanās pakāpe caur aortas vārstuļu tiek reģistrēta tieši);
- aortogrāfija (vārstuļu disfunkcijas noteikšana pēc kreisā kambara dobuma piepildīšanas pakāpes ar kontrastvielu).
Aortas regurgitācijas smagums
| Kritērijs | Nenozīmīgs | Mērens | Smags |
|---|---|---|---|
| Aortogrāfija | Neliela kontrasta iekļūšana kreisajā kambarī (LV) | Visa LV ir vāji kontrastēta | LV kontrastē tādā pašā mērā kā aorta |
| Regurgitācijas tilpums (ml) | <30 | 30-59 | >60 |
| Regurgitācijas daļa (%) | <30 | 30-49 | >50 |
| Regurgitācijas atveres laukums (cm²) | <0,1 | 0,1-0,29 | >0,30 |
Ko darīt, nosakot patoloģiju?
Ja tiek konstatēta aortas vārstuļa regurgitācija, īpaši bērnam, ar ārsta palīdzību jāanalizē risks un jānosaka ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamība.
Ķirurģiskā ārstēšana ir obligāta:
- aortas vārstuļa nepietiekamība, ko pavada smagi simptomi (pat ja LV sistoliskā funkcija ir apmierinoša);
- asimptomātiska regurgitācija ar smagu LV disfunkciju (izsviedes frakcija 50% vai mazāka);
- miokarda revaskularizācijas operācijas plānošana, citu vārstuļu ķirurģiska iejaukšanās pacientam ar aortas regurgitāciju.
Smagas kreisā kambara dilatācijas gadījumā (gala sistoliskais izmērs lielāks par 50 mm) ieteicama ķirurģiska ārstēšana.
Ja simptomi netraucē un instrumentālās izmeklēšanas rādītāji ir šo vērtību robežās, ķirurģiska ārstēšana nav nepieciešama:
- LV izsviedes frakcija> 50%;
- gala diastoliskais izmērs ir mazāks par 70 mm;
- beigu sistoliskais izmērs ir mazāks par 50 mm.
Ir nepieciešams tikai novērot un regulāri kontrolēt aortas regurgitācijas pakāpi.
Secinājumus
Aortas regurgitācija ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas, ja vārstuļu bukleti nespēj bloķēt izeju no kreisā kambara. Stiepšanās tā dobums ar pārmērīgu asiņu daudzumu noved pie kontraktilās aktivitātes pasliktināšanās.
Regurgitāciju var noteikt, izmantojot Doplera ehokardiogrāfiju un aortogrāfiju, citas metodes norāda tikai uz tās netiešajām pazīmēm.
Pat ja pētījums atklāj 2. pakāpes aortas vārstuļa regurgitāciju, tas ne vienmēr norāda uz nepieciešamību pēc operācijas. Lai gan armija neparedzēja vietu cilvēkiem ar šādu patoloģiju.
